Solbrun og ømhed på én gang.

Nu kurš gan nav sapņojis sauļoties kailam, lai saldās vietās jau ir silts, lai arī kopā ar meiteni var palutināties, kamēr vēja šalkoņa un jūras smarža lutina. Var redzēt drupačas, ka ne pirmo reizi viņi jau nonāk piekrastē, kur nav nevienas dvēseles, izņemot viņus, un neviens viņu vaidus nedzirdēs, izņemot kaijas. Būtu jauki palikt šeit mūžīgi.