Rožu smaržā ir kaut kas īpašs, visticamāk, kāds nemanāms patogēns, kas meitenēm liek izplest kājas pēc uzdāvinātā pušķa. Čārlijs jau sen ir pamanījis šo pavedienu, tāpēc bez pušķa viņš pat nenāk ciemos pie draudzenēm, jo kāpēc gan ieslēgt gudro puisi, mest stāstus un dāvināt dāvanas punča dēļ, ja var nopirkt pāris ziedus? Tātad šodien, pirms čalis paspēja ienākt ar pušķi, viņam priekšā jau pavērās vārti uz Sindijas saldumiem, kā lielveikala durvis, automātiski attālinoties.