Keilijai un Keitlinai ir svarīgi palikt anonīmām, jo viņas savas seksuālās fantāzijas pārvērš realitātē. Draudzenēm nevajag kaut kādu ākstu, kas parādās uz viņu sliekšņa un sāk šantažēt. Bet pat tad, ja Čārlzs uzzinās savu saimnieces īstās identitātes, viņš tik un tā nerīkosies kā ēzelis, jo arī grib tikai izdrāzties, nevis sarīkot velns zina ko.